svētdiena, 2009. gada 22. marts

Šī nakts ...


Reiz satikas Mazais princis ar.. mani. Un es vinam jautaju, ko darit, kad vairs neka nav. Ko darit, kad tev vairs nepieder nekas.?

Princis apmulsa. Vins nezinaja, ko teikt. Vins bija pieaudzis, un tas laiks, kad ari vins neatkapas no saviem jautajumiem, bija beidzies. Nu biju atnacis es-puisis, kas velejas smaidu davanu maisina, jo-ka gadijies ka ne, bija pazaudejis pats sevi. Vins bija kluvis par meli.. Nee, tas ir jautajums, nevis apgalvojums! Vaicasu velreiz-vai vins bija kluvis par meli vai ari visu laiku tads bijis...? Princi, nezinu, ko lai ar vinu iesak. Vins visu laiku skumst. Preteji tev uz vina planetas viss ir liels. Skiet-vinam par lielu. Man tik daudz tev butu ko stastitbet, kad tiekamies, tu pasmaidi un nesaki neko, jo pasam jaizdoma.

Visapkart balsu murdona, bet izskatas, ka tev laikam viss vienalga. Vai tas, ka tu sodien uz mani kliedz, ir slikta vai launa zime? Princi, es nesaprotu, kapec mums visiem tik loti japarversas..jaizaug..

3 komentāri:

  1. jā, nu princis baltā zirgā tu esi... grr... :p :D

    AtbildētDzēst
  2. neruuuc, visus kaiminus uzmodinaaasi:p :D

    AtbildētDzēst
  3. par vēlu, tu jau mani iztraucēji :p :D

    AtbildētDzēst