Tikai tāpat vien!

Es šodien ieguvu, bet nezinu, vai tas nav zaudējums; es šodien zaudēju, bet nezinu, vai tas nav brīnišķīgs ieguvums; es raudu par varbūt jau rīt smieklīgo; es priecājos, bet varbūt jau rīt pie manis steidz stindzinoša ziņa; un mana pārliecība varbūt ir visnožēlojamākie meli, bet manos melos rīt atradīs patiesību; es mīlu varbūt savu rītdienas ienīstamo, slogu un apnicību; es ienīstu to, kas varbūt vienīgais ir pateicības vērts (kaut arī ienīst nemaz nespēju); es esmu cilvēks, es esmu pretruna, un tieši tas ir pats cilvēciskākais.

lalala

Visu darīšu ar prieku,

Ja vien resnāks nepalieku,

Bet es resnāks nepalieku,

Tā šķiet man.

(Vinnijs Pūks)

Šī nakts ...

Reiz satikas Mazais princis ar.. mani. Un es vinam jautaju, ko darit, kad vairs neka nav. Ko darit, kad tev vairs nepieder nekas.?

Princis apmulsa. Vins nezinaja, ko teikt. Vins bija pieaudzis, un tas laiks, kad ari vins neatkapas no saviem jautajumiem, bija beidzies. Nu biju atnacis es-puisis, kas velejas smaidu davanu maisina, jo-ka gadijies ka ne, bija pazaudejis pats sevi. Vins bija kluvis par meli.. Nee, tas ir jautajums, nevis apgalvojums! Vaicasu velreiz-vai vins bija kluvis par meli vai ari visu laiku tads bijis...? Princi, nezinu, ko lai ar vinu iesak. Vins visu laiku skumst. Preteji tev uz vina planetas viss ir liels. Skiet-vinam par lielu. Man tik daudz tev butu ko stastitbet, kad tiekamies, tu pasmaidi un nesaki neko, jo pasam jaizdoma.

Visapkart balsu murdona, bet izskatas, ka tev laikam viss vienalga. Vai tas, ka tu sodien uz mani kliedz, ir slikta vai launa zime? Princi, es nesaprotu, kapec mums visiem tik loti japarversas..jaizaug..